Lekciju skaits – 10
Lekciju kursa norises laiks tiks precizēts.
-
- Šobrīd uzvedības ekonomika piedzīvo popularitātes uzplaukumu starpnozaru vidē, īpaši mārketingā un finanšu vadībā. Uzvedības ekonomikas teorijas palīdz saprast to, kādēļ, piemēram:
- Mainot divu produktu cenu par vienu un to pašu apjomu, ir iespējams panākt atšķirīgu šo produktu pieprasījuma izmaiņu;
- Mainot produktu piedāvājumu, ir iespējams panākt lielāku noietu tieši tam produktam, kuru vēlaties pārdot;
- Cilvēku uztvere par lietu kvalitāti ir tieši saistīta ar šo lietu cenu;
- Izvēles samazināšana dažās situācijas palielina noietu;
- Dažu produkta īpašību uzsvēršana komunikācijā palīdz patērētāju prātos paaugstināt šo īpašību nozīmīgumu;
- u.c.
- Pašreiz pieejamā populārā literatūra par šo tēmu ļoti labi parāda piemērus, taču neizskaidro teorijas no ekonomikas skatu punkta. Šī kursa laikā jūs apgūsiet to, ar ko atšķiras uzvedības no neoklasiskās ekonomikas, kādas ir izplatītākās teorijas uzvedības ekonomikā, kā izmantot uzvedības ekonomikas principus, veidojot mārketinga programmas.
- Uzvedības ekonomika ir ekonomikas apakšnozare, kas, tāpat kā klasiskā ekonomika, pēta cilvēku izvēli dažādās situācijās. Atšķirība starp klasisko un uzvedības ekonomiku ir tā, ka uzvedības ekonomika neuzskata cilvēku par racionālu. Klasiskās ekonomikas teorijas ir normatīvas, tātad, parāda izvēles tādas, kādām tām vajadzētu būt, pieņemot, ka izvēles veicējs rīkojas racionāli. Savukārt uzvedības ekonomikas teorijas ir aprakstošas, tātad, parāda cilvēku izvēles tādas, kādas tās patiesībā ir. Uzvedības ekonomika kā zinātne apskata atšķirības starp normatīvām un aprakstošām ekonomikas teorijām, cenšoties saprast iemeslus, kādēļ cilvēki bieži rīkojas neracionāli.
- Šobrīd uzvedības ekonomika piedzīvo popularitātes uzplaukumu starpnozaru vidē, īpaši mārketingā un finanšu vadībā. Uzvedības ekonomikas teorijas palīdz saprast to, kādēļ, piemēram:
Kurss paredzēts:
- Mārketinga vadītājiem, lai varētu veidot savas mārketinga programmas atbilstoši prognozējamai cilvēku uzvedībai un uzņēmumā plānotajai naudas plūsmai
- Pārējiem uzņēmumu lēmumu pieņēmējiem, lai labāk saprastu mērķa tirgu rīcību un prognozētās produkta cenas ietekmi uz to
- Pamata literatūra – “A Course in BehavioralEconomics”. Piemēri no – “Thinking, FastandSlow”, “Nudge”, “PredictablyIrrational”, u.c.
Tēmu saraksts:
- Pašizmaksas un cenas noteikšana
- Neoklasiskā un uzvedības ekonomika
- Izvēles noteiktības apstākļos
- Lēmumi nenoteiktības apstākļos
- Izvēles nenoteiktības apstākļos
- Izvēles ar ilgtermiņa rezultātu
- Stratēģiska lēmumu mijiedarbība
- Heiristika (heuristics)
- Kognitīvie maldi (cognitive biases)
Dalības maksa:
-
- 28 EUR + PVN par lekciju (~ 112 EUR + PVN mēnesī)
- Atlaides:
- 15% atlaide LADC, LRA un LMPA biedriem,
- 20% atlaide katram papildu dalībniekam, ja no viena uzņēmuma lekcijas apmeklē divi vai vairāk dalībnieki.
Pasniedz:
Jānis Kļaviņš
Pasniedzējs, konsultants, uzņēmējs
Pasniedz mārketinga stratēģijas un konkurētspējīgu pozicionējumu, zināšanu vadību, uzvedības ekonomiku un patērētāju uzvedību
“Uzskatu, ka zināšanām ir jābūt kam vairāk par informācijas megabaitiem mūsu smadzenēs. Zināšanām ir jāvairo zinātkāre, kas, savukārt, radīs jaunas zināšanas.”
Jānis Kļaviņš no 2008.gada vadījis mārketinga un komunikāciju apmācības mediju un radošo aģentūru darbiniekiem un mārketinga vadītājiem, ar vieslekcijām uzstājies vairākās Latvijas augstākās izglītības iestādēs, kā arī biznesa vadības konferencēs. Nozarē strādājis par reklāmas tirgus analītiķi, komunikācijas stratēģiju veidotāju, mediju aģentūras “Initiative Latvia”, Valmieras biznesa inkubatora vadītāju. Izstrādājis biznesa attīstības stratēģijas vairākiem vadošiem Latvijas uzņēmumiem, šobrīd strādā kā biznesa konsultants. Par Jāņa Kļaviņa klientiem jau kļuvuši vairāk kā 500 uzņēmumi un uzņēmējdarbības uzsācēji.
„Mācīšanu uzskatu par aicinājumu. Mārketinga un komunikāciju teoriju apguvu pēc tam, kad jau biju iemantojis praktiskās iemaņas, tādēļ uzskatu, ka mana kā pasniedzēja pieeja ir realitātei daudz pietuvinātāka nekā izglītības iestādēs pieejamā. Turklāt vēl joprojām paralēli apmācību vadīšanai strādāju pie IPG grupas uzņēmumu klientu komunikāciju stratēģiju izveides, kas neļauj pārmērīgi „iegrimt teorijā”.”
Jānis pārstāv interpretīvisma (relativitātes) mārketinga skolu, kas realitāti ataino kā sociāli veidotu, nepārtraukti mainīgu sistēmu. Pretstatā pozitīvisma (absolūtisma) pieejai, iegūto zināšanu mērķis ir nevis prognozēt mārketinga procesus, bet gan tos pilnībā izprast, lai zināšanas varētu likt lietā situācijās ar pilnīgi citu (bieži vien nezināmu) apstākļu ietekmi uz rezultātu.